Vēlme visu atlikt uz pēdējo brīdi mums uzrodas dažādos veidos. Lai gan varam atrisināt uzdevumu, mēs visticamāk atradīsim neskaitāmus iemeslus, lai to atliktu. Ķeroties klāt savam apņemšanās sarakstam, mēs visbiežāk uzsākam darīt darbus, kuri neprasa lielu piepūli, piemēram, atbildam uz e-pastiem, bet lielās un sarežģītās lietas atstājam citai dienai. Ai, laika vēl daudz…
Pazīstami?
Mēs izliekamies aizņemti, lai gan patiesībā izvairāmies no uzdevumiem, kuri ir patiesi svarīgi. Un, kad ieraugām, ka svarīgie darbi neaiztikti atrodas pašā saraksta apakšgalā, mēs jūtamies sevī mazliet vīlušies.
Problēma ir tā, ka mūsu smadzenes ir „ieprogrammētas” darīt patīkamas lietas un izklaidēties, bet ne tā ļoti iespringt. Mēs visi esam tendēti iestrēgt pie uzdevumiem, kuri sola rezultātus nākotnē, nevis taustāmus rezultātus jau tagad. Tas ir saistīts ar to, ka mūsu smadzenēm ir vieglāk koncentrēties uz lietām, kuras ir konkrētas, nevis abstraktas. Tūlītēja problēma vienmēr būs taustāmāka par nezināmiem un neskaidriem nākotnes ieguvumiem. Tieši tāpēc īstermiņa darbības mūsu ikdienā dominē biežāk par ilgtermiņa rīcību. Biheiviorisma pētnieki šai parādībai ir devuši arī atsevišķu apzīmējumu, nosaucot to par tagadnes neobjektivitāti.
Ko mēs varam darīt, lai sarežģītu mērķu sasniegšanā mazinātu savu tuvredzību? Tas viss ir saistīts ar pūliņu-ieguvumu sabalansēšanu. Ir jāmācās radīt sajūtu, ka pielikto pūļu ieguvumi būs lielāki par pašām pūlēm. Balvai par padarītajiem uzdevumiem ir jābūt lielākai par nepatiku, ar ko nāksies saskarties, ķeroties tiem klāt!
Ko tu vari darīt, lai darbības ieguvumi šķistu lielāki un reālāki:
1. Vizualizē, cik lieliska būs sajūta, kad tu to izdarīsi
Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēki labprātāk atliek naudu pensijai, ja tiem parāda digitāli veidotu fotogrāfiju, kur viņi ir redzami vecumdienās. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā veidā viņiem nākotne šķiet daudz reālāka un ietaupīšana nākotnei svarīgāka. Šo tehniku mēs varam pielietot, lai paveiktu arī jebkuru citu atliktu uzdevumu. Reizēm pietiek vien prātā vizualizēt ieguvumus, kas sekos pēc darba padarīšanas, lai sāktu kustēties uz priekšu. Tāpēc, ja izvairies no kāda zvana vai e-pasta, palīdzi savām smadzenēm un iztēlojies, kāda būs sajūta un prieks, kad tu to izdarīsi. Iespējams, tas būs arī atvieglojums kādam citam, kas no tevis iegūs to, kas bija vajadzīgs.
2. Pastāsti citiem par saviem plāniem
Pastāsti citiem, ko grasies darīt. Tas arī var kļūt par spēcīgu iemeslu, lai sāktu rīkoties, jo mūsu smadzeņu „atalgojuma sistēma” ir ļoti saistīta ar mūsu sociālo stāvokli. Pētījumi ir atklājuši, ka mums ir ļoti svarīgi iegūt apkārtējo cieņu – pat no svešiniekiem! Lielākā daļa cilvēku nevēlas citu acīs izskatīties stulbi vai slinki, tāpēc uzdrīkstoties pateikt: „Es tev nosūtīšu atskaiti līdz dienas beigām”, mēs ar savu solījumu uzdevumam piešķiram papildus nozīmi, ar ko var būt pietiekami, lai motivētu mūs rīkoties.
3. Pretojies bezdarbībai
Zinātnieki ir atklājuši, ka mēs nespējam pareizi novērtēt savu pašreizējo situāciju. Piemēram, uzsākot jaunu darbību, mēs biežāk izvērtējam plusus un mīnusus, kas sekos tam, ja jauno lietu uzsāksim. Savukārt, daudz retāk izvērtējam, kas būs, ja to neizdarīsim. To dēvē par bezdarbības neobjektivitāti, kas bieži mums liek ignorēt acīmredzamas priekšrocības, kas būs, ja kaut ko paveiksim.
Gatavojoties tikšanās, tu visticamāk pārdomāsi lietas, kas tev ir jāizdara, lai tai sagatavotos. Protams, ka tā vietā vēlēsies darīt daudz aizraujošākas lietas, tāpēc iestāstīsi sev, ka vari gatavošanos pārlikt uz rītdienu (vai parītdienu). Taču, ja piespiedīsi sevi domāt par negatīvajām lietām, tad apzināsies, ka rīt būs jau par vēlu un ja nesagatavosies, neiegūsi atzinību no kolēģiem, ko tik ļoti vēlies. Tādā veidā tu apzināsies to, ja sāksi rīkoties jau tagad, tev ir divreiz lielāka iespēja visu paspēt izdarīt laikā. Tas beidzot liks tev sasparoties rīcībai!
Ko tu vari darīt, lai pieliktās pūles šķistu mazākas:
1. Identificē pirmo soli
Dažkārt mēs paši sevi vienkārši satraucam ar uzdevumu, no kura izvairāmies. Piemēram, mēs savā apņemšanās sarakstā varam atzīmēt, ka gribam iemācīties franču valodu, bet kurš gan var tam izbrīvēt laiku? Galvenais triks ir apjomīgus uzdevumus sadalīt nelielos soļos, kas vairs neprasa tik lielu piepūli. Vēl labāk: tā vietā, lai sarakstā ierakstītu, ka vēlies apgūt franču valodu, labāk izvirzi pirmo soli: „uzrakstīt Nikolai un palūgt padomu, kā iemācīties franču valodu”. Sasniedzot šo mazo mērķi, sajutīsies vairāk motivēts spert nākamo soli. Ja tā turpināsi – attapsies, ka esi pārstājis sevi šaustīt par valodas nezināšanu.
2. Sasaisti pirmo soli ar patīkamām lietām
Tu vari panākt, ka tavi pūliņi šķiet mazāki, ja nelielus soļus savienosi ar to, ko tu tiešām vēlies darīt. Citiem vārdiem sakot, savienot uzdevumu, no kura izvairies ar tādu, kuru dari labprāt. Piemēram, ja sarežģītu uzdevumu, kas prasa lielu pašdisciplīnu darīsi kādā jaukā kafejnīcā, turot rokā savu iecienīto dzērienu. Vari sevi arī palutināt ar kaut ko garšīgu pēc konkrēta mērķa sasniegšanas. Tas rada labu “pēcgaršu”.
3. Tiec vaļā no slēptiem šķēršļiem
Ir arī tādas reizes, kad mēs pieķeram sevi atkal un atkal atgriežoties pie uzdevuma, bet tik un tā nespējam spert pirmo soli. Savā galvā dzirdam klusu balsi, kas saka: „Jā, laba ideja, bet… nē”. Tādā gadījumā mums šai balsij vajadzētu pajautāt dažus jautājumus, lai noskaidrotu, kas tieši ir par iemeslu tam, kāpēc tā nepielūdzami negrib rīkoties. Un tai obligāti nav jābūt psihoterapijai. Pacietīgi pajautā pats sev – „kāpēc man šis uzdevums, šķiet, tik grūts?” un „kāpēc tas tā ir?” Pēc šiem jautājumiem šķēršļi var ātri vien pazust paši no sevis.
Bieži vien savā starpā konkurējoši pienākumi vai vēlmes ir tās, kas grauj mūsu motivāciju. Kad iekšējais konflikts kļūs skaidrs, būs daudz vieglāk atrast veidus, kā ar to tikt galā – piemēram, svarīgus darbus izdarot jau iepriekšējā vakarā vai paspēt tos izdarīt jau darba laikā.
Tieši tāpēc nākamajā reizē, kad sapratīsi, ka iekšā ir kāds apslēpts šķērslis, kas traucē izdarīt svarīgas lietas, esi jauks pret sevi. Apzinies, ka tavām smadzenēm ir nepieciešama palīdzība, lai tās pārstātu domāt īstermiņā. Pamēģini spert vismaz vienu nelielu soli, lai darbības ieguvumi šķistu lielāki un pieliktās pūles – mazākas.
Tavs novārtā atstātais apņemšanās saraksts – būs pateicīgs!
Avots: hbr.org
Saistītie raksti:
Tavs komentārs: