Mērķis palīdzēs uzlabot figūru -

Vēlos kļūt stiprāks, vēlos lielākus muskuļus, vēlos mazāk tauku uz vēdera, vēlos visu un ātri….! Šādus un līdzīgus izteikumus nākas dzirdēt itin bieži un ne tikai trenažieru zālē. Mums bieži vien ir vieglāk detalizēti izplānot ballītes un ceļojumus, nevis savu personīgo attīstību.

Kāpēc tā?

Cilvēks īsti nezin, ko vēlas sasniegt. Ja pajautās grupai cilvēku, ko viņi vēlas sasniegt, kādi ir viņu mērķi, tad lielākā daļa īsti nezinās, ko atbildēt, jo par tādu lietu nebūs aizdomājušies. Vai arī ja būs kādās ieceres, tad nebūs plāna, kā tās realizēt. Tam par iemeslu var būt zināšanu trūkums, slinkums, motivācijas trūkums, savu pašreizējo iespēju pārvērtēšana vai nenovērtēšana. Lai izvairītos no šādām situācijām un varētu palielināt savu ikdienas efektivitāti, nepieciešams formulēt vīziju un mērķus. Tas noteiks turpmāko rīcību – vienalga vai runa ir par treniņiem, vai citām dzīves nepieciešamībām. Galvenais, lai ir vēlme kaut ko mainīt uz labāko, jo tad dzīve iegūs pavisam citu jēgu.

Savā laikā jau Gēte teica: „Dodiet cilvēkam mērķi, kura dēļ ir vērts dzīvot, un viņš spēs izdzīvot jebkurā situācijā”.

Mērķis un vīzija

Pārsvarā sarunvalodā tiek lietots vārds mērķis, retāk vīzija. Var lietot gan vienu, gan otru, galvenais, lai konkrētajā gadījumā pareizi tiek saprasta tā nozīme. Šajā reizē, sistemātikas labad, tiks lietoti abi. Vīzija ir savas attīstības redzējums, iztēles auglis. Vīzijā tikai vispārējos vilcienos raksturo vēlamo rezultātu un parasti daudz ilgākam termiņam. Uz vīzijas pamata tālāk tiek noteikti konkrēti mērķi tās sasniegšanai. Sākumā ir jāsāk ar vīziju un pēc tam jāturpina ar mērķiem. Lai vīzija labāk ir orientēta uz augstākiem nekā uz zemākiem sasniegumiem.

Piemēri
„Esmu viens no spēcīgākajiem sportistiem spiešanā guļus Latvijā savā svara kategorijā.” „Mans svars ir samazinājies līdz 60 kilogramiem, un es to spēju uzturēt .”

Savu vīziju var pierakstīt, uzzīmēt vai attēlot citā sev saprotamā veidā. Lai labāk fokusētu domas, to vajag bieži pārlasīt vai aplūkot.

Mērķis

Pamatojoties uz vīziju, tiek noteikti konkrēti mērķi. Mērķis ir konkrēts gala rezultāts, kuru jāsasniedz. Mērķi var būt vairāki, tie varbūt gan ilgāka termiņa, gan īsāka termiņa. Atšķirībā no vīzijas mērķiem jābūt reāliem, salīdzināmiem un ar noteiktu izpildes termiņu. Jāizvairās no pretrunīgu mērķu uzstādīšanas, piemēram, uzaudzēt muskuļus un zaudēt taukus vienlaicīgi. No treniņu un uztura viedokļa tie ir divi pretēji procesi. Jo mērķis grūtāk sasniedzams, jo labāk to sadalīt pa mazākiem mērķiem. Arī viens solis ir solis uz priekšu. No daudzām mazām lietus lāsēm veidojas upes, jūras un okeāni. Tāpat ir jābūt arī ar mērķiem.

Kad viens mērķis ir sasniegts, jāuzstāda nākošais, bet jau augstāks, izvērtējot iepriekš gūto pieredzi. Nosakot mērķu izpildes termiņus, jāuzmanās, lai tie nebūtu par gariem. Jo tad neviļus galvā iezogas domas, ka laika vēl ir daudz, un sākas konkrēta rīcības atlikšana, un tikai pašās beigās sākas aktīva rīcība. Līdzīgi kā augstskolā ar kursa darbu gatavošanu. Katru dienu cilvēkam galvā norisinās tūkstošiem dažādu domu, no kurām lielākā daļa atkārtojas. Šajā jūklī var pazaudēt savu mērķi vai pat aizmirst to. Mērķi, līdzīgi kā vīziju, labāk pierakstīt un divas reizes dienā pārlasīt. Tad domas labāk uz to fokusēsies. Sasniedzot mērķi, var apbalvot sevi. Ja tiek ieturēta diēta, var apēst mazliet ko garšīgu. Vai doties ceļojumā pēc labi nostrādātiem mēnešiem.

Piemēri
„Samazināt vidukļa apkārtmēru par 3 cm viena mēneša laikā.” „Palielināt rezultātu spiešanā guļus no 130 kg uz 135 kg divu mēnešu laikā.” Mērķi var rakstīt arī tagadnes izteiksmē, piemēram, „mans bicepss ir 45 cm”.
Iepriekš minētie mērķi ir reāli un sasniedzami. Tālāk doti daži piemēri ar samērā nereāliem mērķiem parastam cilvēkam.
„Samazināt vidukļa apkārtmēru par 10 cm viena mēneša laikā.”
„Palielināt bicepsa apkārtmēru par 5 cm divu nedēļu laikā.”

Uzstādot tik nereālus mērķus un nesasniedzot tos, var zaudēt motivāciju.

Lai realizētu mērķus un pietuvotos savai vīzijai, ir jāveic konkrētas darbības. Nevar uzaudzēt muskuļus, katru otro nakti pavadot naktsklubā. Nevar iemācīties jaunu svešvalodu, neiemācoties jaunus vārdus. Katru dienu jāveic darbības, kuras ļauj sasniegt mērķus. Jāizrāda aktivitāte mērķu sasniegšanā. Šīm darbībām jākļūst par ikdienas sastāvdaļu, līdz tās vēlāk kļūst par ieradumu. Ir jābūt gatavam mainīties, pielāgoties un neatlaidīgi strādāt. Savā laikā lasīju, lai konkrēta darbība kļūtu par ieradumu, tā jāveic 21 dienu no vietas. Varbūt ir vērts izmēģināt! Ja pašam trūkst zināšanu par darbībām, kuras jāveic, lai sasniegtu mērķi, labāk ir pajautāt cilvēkiem, kuriem ir profesionālākas zināšanas. Tādā veidā var ieekonomēt savu vērtīgāko resursu – laiku.

Jābūt ticībai, ka es to varu sasniegt. Ja spēj noticēt sev, tad nekas neliekas par grūtu. Ticību saviem spēkiem vairo sasniegumi, tāpēc sasniegtos mērķus ir lietderīgi pierakstīt un pārlasīt. Ceļā uz mērķi būs daudz „draugu” kuri teiks: „Tas nav iespējams!”, „Priekš kam tev vajag, tāpat ir labi.”, „Tas tāpat par tevi būs labāks.”, „Tas un tas arī teica, ka tu nevarēsi.” u.tt. Pazīstama situācija? Uz šādiem izteicieniem ir jābūt gatavam, nedrīkst zaudēt ticību saviem spēkiem, jo panākumi varbūt ir tepat blakus. Jāizmanto dotā iespēja dzīvot un realizēt savas ieceres. Apzinoties, ko es vēlos, pierakstot to, izstrādājot plānu un realizējot to, pavērsies iespēja lielām pārmaiņām dzīvē.

Neatlaidību mērķu sasniegšanā!

Kopsavilkums

Lai kaut ko sasniegtu, ir jāzina, ko vēlas sasniegt.
Sākotnēji nosaka vīziju, kura vispārējos vilcienos raksturo vēlamo ilgtermiņa rezultātu.
Pamatojoties uz vīziju, tiek noteikti tuvāki un tālāki mērķi.
Atšķirībā no vīzijas mērķis ir konkrēts un salīdzināms gala rezultāts, kas ir jāsasniedz.
Mērķa sasniegšanā ir jāizrāda aktīva rīcība, jāveic darbības, kuras palīdz sasniegt mērķi, un tām jākļūst par ieradumu.
Virzoties pretī saviem sasniegumiem, jātic, ka es to varu izdarīt.
Mazāk jāklausās citi, mazāk lieki jārunā un vairāk jādara.