Ienākot trenažieru zālē, var apjukt no visiem stieņiem un hromētām hantelēm, kad jāizvēlas vēlamais sporta virziens, kādā gribētos sevi vairāk attīstīt. Tad parasti apmeklētājs ar apjukušu sejas izteiksmi pieiet pie viena trenažiera, tad pie vēl viena, mazliet padarbojas vai gluži otrādi pārcenšas un tikpat apjucis aiziet. Lai tā nenotiktu, iepazīstināšu ar, manuprāt, pašām populārākajām nodarbēm trenažieru zālē.
Kultūrisms tiek saukts arī par bodibildingu vai atlētismu. Abi šie vārdi – ‘bodibildings’ un ‘kultūrisms’ – ir aizgūti no citām valodām. Kultūrisms aizgūts no franču valodas vārda culturisme, kas nozīmē ķermeņa kultūra, savukārt bodibildings – no angļu valodas vārda body building, kas tiešā tulkojumā nozīmē ķermeņa celtniecība. Kultūrisms ir sporta veids, kurā sportists, izmantojot dažādus svarus (hanteles, stieņi, trenažieri, savs svars) un ievērojot sev atbilstošu uztura režīmu, veido simetrisku un muskuļotu ķermeni. Tas dažkārt tiek salīdzināts ar mākslu, jo līdzīgi kā skulptors no akmens bluķa veido skulptūru, tā kultūrists no sava ķermeņa cenšas izveidot savu ideālu. Ar kultūrismu var nodarboties gan profesionāli, gan sava prieka un mērķu pēc. Kājas par tievām, rokas par resnām, vēders par lielu, un ir vēlme to visu mainīt, tad kultūrisms būs īstais sporta veids. Citi sporta veidi arī to var palīdzēt sakārtot, bet nevienā no tiem netiek likts akcents uz simetriska ķermeņa veidošanu. Kultūrisms nebūs tas sporta veids, kurā akcents tiek likts uz maksimāli paceltajiem svariem vai reizēm, tas ir gan trūkums, gan priekšrocība. Tāpēc ja ir vēlme pacelt vairāk un palepoties draugiem ar saviem spēka rādītājiem, tad jāizvēlas citi sporta veidi. Tikai nevajag uzskatīt, ka kultūristi neko nevar pacelt. Kultūristi var pacelt gana lielu svaru, bet treniņu programmas akcentētas uz to, lai muskuļi labāk augtu, nevis paceltu maksimālo svaru vai reizes. Sabiedrībā iesakņojies, manuprāt, nepareizs priekšstats: ja tu pasaki, ka nodarbojies ar kultūrismu, tad visi gaida, ka jābūt kā Arnoldam Švarcenegeram, kaut gan patiesībā mērķi un vēlmes katram ir savas, bet viss paliek tik un tā kultūrisms, vai tev gala rezultātā bicepss būs 45 cm vai 55 cm. Laika gaitā kultūrisma sacensībās izveidojušās dažādas kategorijas – vīriešiem, sievietēm, ar dažādām prasībām pret ķermeņa muskuļu apjomu un simetrijām. Ja ir vēlme piedalīties sacensībās, katrs var izvēlēties sev piemērotāko.
Spēka trīscīņa tiek saukta arī pauerliftingu. Vārds ‘pauerliftings’ aizgūts no angļu valodas vārda powerlifting, kas tieši tulkojams kā spēka celšana. Spēka trīscīņa ir sporta veids, kurā sportisti trenējas, lai palielinātu savu spēku trīs sacensību disciplīnās: stieņa spiešanā guļus no krūtīm, pietupienos ar stieni uz muguras un stājas spēkā (vilkme). Šis sporta veids piemērots tiem, kuri vēlas maksimāli palielināt savu spēku. Ievērojot atbilstošu uztura režīmu, līdz ar spēka pieaugumu palielināsies arī muskuļu masa. Atšķirībā no kultūrisma viss akcents tiek likts nevis, lai apgrūtinātu muskuļu darbu, bet efektīvi un tehniski pareizi izpildītu vingrinājumu, ar mazāku piepūli pacelt lielāku savaru. Treniņu svari ir lielāki nekā kultūrismā. Spēkā trīscīņa kopā ar svarcelšanu tiek uzskatīti par pamata sporta veidiem, kuri sagatavo topošos spēka vīrus. Plašu popularitāti ir ieguvis spēkā trīscīņas mazais brālis – stieņa spiešanā guļus no krūtīm. Sportisti trenējas tikai vienā no trim sacensību disciplīnām.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportisti trenējas pacelt maksimāli lielāku svaru divās sacensību disciplīnās – svara stieņa raušanā un grūšanā. Lai veiksmīgi nodarbotos ar svarcelšanu, nepieciešams attīstīt ne tikai lielu spēku, bet arī labu koordināciju, precizitāti, ātrumu un lokanību. Tikai visas šīs īpašības kopā veido labu svarcēlāju. Atšķirībā no spēka trīscīņas sacensību disciplīnas ir citas, un daudz lielāka nozīme ir spēka uzrāvienam. Svarcelšana, tāpat kā spēka trīscīņa, ļauj palielināt savu spēku. Tā kā raušanā un grūšanā ir sarežģīta vingrinājumu izpildes tehnika, šeit īpašs ieteikums būtu sameklēt labu treneri, kurš palīdzēs iemācīt pareizu vingrinājumu izpildes tehniku.
Krosfits (no angļu val. Crossfit) ir funkcionāls paaugstinātas intensitātes apļa treniņš. Funkcionāls nozīmē, ka tiek veikti vingrinājumi, kuri lielā mērā imitē kustības, ko varam veikt ikdienā. Galvenie vingrinājumi ir aizgūti no svarcelšanas un vingrošanas, tiek veikti arī vingrinājumi ar savu svaru. Tie ir treniņi gan uz izturību, gan uz spēku. Saliekot to kopā, sanāk, ka sportisti pamatā attīsta spēka izturību. Treniņi ir ļoti dažādi, un vienā reizē tie var ietvert gan skriešanu, gan atspiešanos guļus un pietupienus ar stieni u.tml. Treniņi ir ar dažādu intensitāti un dažādiem sagatavotības līmeņiem. Šis sporta veids būs noderīgs tiem, kuri vēlas kļūt par „universālajiem kareivjiem”, jo treniņi ir ļoti daudzpusīgi. Parastā trenažieru zālē ar šo sporta veidu ir neērti vai pat neiespējami nodarboties, jo vienlaicīgi var nākties aizņemt vairākus rīkus. Tas var radīt domstarpības zāles apmeklētāju vidū. Krosfitam parasti atver atsevišķas zāles, kur nodarbības notiek grupā profesionāla trenera vadībā. Latvijā ir atvērtas vairākas šādas zāles. Ja nav iespēja apmeklēt speciāli aprīkotu zāli, daļu vingrinājumu var veikt arī tuvākajā sporta laukumā.
Fitness diezgan droši ieņem pirmo vietu, kad tiek runāts par veselīgu dzīvesveidu un sportošanu. Šī vārda pielietojums ir samērā plašs, sākot no atsevišķas disciplīnas kultūrismā un beidzot ar daudz specifiskākām nodarbībām kā, piemēram, acu un sejas fitness. Piemērotākais tulkojums angļu valodas vārdam ‘fitness’ būtu fiziskā sagatavotība. Papētot fitnesa nozīmi sīkāk, sanāk, ka tā ir daudz plašāka. Fitness nozīmē ne tikai būt fiziski attīstītam, bet arī saglabāt skaidru prātu un ievērot veselīgu uzturu. Tas nozīmē būt līdzsvarā starp ķermeni un prātu, tāpēc fitness ir kā dzīvesveids. Ja cilvēks spēj pacelt 100 kg, bet nespēj noskriet kilometru un iet ar izgāztu vēderu pa priekšu, tad tas ir tālu no fitnesa. Ņemot vērā šī jēdziena plašo nozīmi, ir radušies daudzi tā pielietojuma veidi. Ja fitnesu reducē tikai līdz fiziskajiem treniņiem, tad treniņos vienlīdz liela uzmanības tiek pievērsta visām fiziskajām īpašībām: spēkam, ātrumam, izturībai, veiklībai, lokanībai un arī kopējām ķermeņa proporcijām. Fitnesa fiziskie treniņi piemēroti tiem, kuri vēlas attīstīt visas fiziskās īpašības, neliekot akcentu uz kādu vienu. Tas nav piemērots tiem, kuri vēlas izkopt kādu konkrētu fizisku īpašību, piemēram, spēku, paceļot maksimāli lielāku svaru. Fitnesa filozofija par prāta un ķermeņa līdzsvaru ir noderīga arī citos aprakstītajos sporta veidos un noteikti cilvēku kopumā padara daudz spēcīgāku savā dzīves ceļā.
Ar ikvienu no iepriekš aprakstītajiem sporta veidiem var nodarboties dažāda vecuma un dažāda dzimuma cilvēki, tikai atšķirsies treniņu metodes un slodzes. Jāņem vērā izvēlētā trenažieru zāle, jo visas nav piemērotas visiem sporta veidiem, tāpat kā katrs treneris vairāk specializējas kādā noteiktā sporta veidā. Galvenais ir piecelties un sākt mēģināt, un tad izdosies atrast sev piemērotāko nodarbi!
Lai viss izdodas!
Kopsavilkums
- Trenažieru zālē var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, katram jāizvēlas sev piemērotākais.
- Kultūrisms – muskuļota un proporcionāla ķermeņa veidošanai; svarcelšana vai spēka trīscīņa – maksimāla spēka attīstīšanai; krosfits – nepārspējamas spēka izturības un universālisma sniegšanai; fitness – dzīvesveida un visu fizisko īpašību harmonijai.
- Katram no sporta veidiem var būt specializēta trenažieru zāle un treneris.
Saistītie raksti:
Tavs komentārs: