Proteīns – kā tas VISS SĀKĀS?

        Proteīna pulveri ir top sporta uztura produkti pasaulē. Konkurence ir nežēlīga, jo ir daudz ražotāju un proteīnu veidu, – sākot no sojas proteīniem un beidzot ar dažādiem sūkalu hidroizolātiem. Kā līdz tam mēs esam nonākuši un kā viss sākās, par to turpmākajā rakstā.

        Jau antīkās medicīnas korifeji Hipokrāts un Galēns saviem pacientiem ieteic lietot piena sūkalas (piens sastāv no divu veidu olbaltumvielām – sūkalām un kazeīna. Mūsdienās pārsvarā sūkalas izmanto proteīna pulveru ražošanai), lai uzlabotu veselību. Tālāk pārceļamies jau uz mūsu ēru. Un jau tad 12. gs., viens no lielākajiem pasaules iekarotājiem Čingizhans savos karagājienos ņēma līdzi piena pulveri. To var uzskatīt par PIRMO OFICIĀLI DATĒTO SAUSO PIENU vēsturē. Ērti uzglabājams un lietojams – sajauc ar ūdeni un gatavs! Interesanti, kādus šeikerus viņi lietoja? Savukārt PIRMO AR MŪSDIENĪGĀM METODĒM IEGŪTO SAUSO PIENU oficiāli dokumentēja Osips Kričevksijs (Осип Кричевский) 1802. gadā Krievijā.

        Viens no pirmajiem masveidīgajiem speciāla uztura produktiem parādījās Šveicē. 1867. gadā kompānija Nestle radīja speciālo pārtiku zīdaiņiem, kurus mammas nevarēja barot ar krūti. Šis produkts sastāvēja no govs piena, kviešu miltiem un cukura. DAUDZ VAIRĀK PULVERIZĒTI PRODUKTI PARĀDĪJĀS PAŠĀ 20. GS. SĀKUMĀ, kad sāka pulverizēt arī olas un soju. Jau 1920. gadā bija pirmās metodes, kā iegūt nevis tikai sauso pienu, bet jau pulverizētas sūkalas. Sūkalas bija siera ražošanas blakusprodukts. Ilgu laiku tās laida kanalizācijā, izmantoja kā mēslojumu un baroja cūkas. Tās vienkārši nebija kur likt. Sākumā sūkalu pulveris nebija kvalitatīvs – saturēja daudz piena cukuru (laktozi) un maz olbaltumvielu, par garšu nemaz nerunāsim. Iegūšanas metodes gan turpināja uzlaboties, bet tika 50.– 60. gados izdevās iegūtu kvalitatīvāku produktu. MASVEIDĪGA SŪKALU PROTEĪNA RAŽOŠANA SĀKĀS TIKAI PĒC 1970. GADA, kad uzlabojās filtrēšanas metodes. Radās tādi sūkalu proteīna veidi kā koncentrāts un izolāts. Atšķirība bija filtrēšanas pakāpē. Šie produkti saturēja mazāk laktozi un vairāk olbaltumvielu.

        ĪSTU UZPLAUKUMU SAUSIE MAISĪJUMI PIEDZĪVOJA II PASAULES KARA LAIKĀ. Tāpat kā Čingizhana laikā, tie bija ērti lietojami un ilgi uzglabājami, tāpēc ļoti piemēroti kara apstākļiem. ŠO VAR ARĪ UZSKATĪT PAR ATSKAITES PUNKTU, KAS BIJA KĀ ATSPĒRIENS, LAI ŠĀDUS MAISĪJUMS SĀKTU RAŽOT SPORTISTU VAJADZĪBĀM. Bija divi svarīgi iemesli, kāpēc šie produkti ienāca sporta industrijā. Viens no tiem bija nauda un vēlreiz nauda. Cilvēks hanteli vai svaru stieni varbūt nopirks vienu reizi savā mūžā, bet proteīna pulveri būs jāpērk katru mēnesi. Tāpēc tā bija lieliska iespēja nopelnīt. Otrs – lietošanas ērtums. Tajā laikā nebija tik plašu zināšanu par uzturu. Ļoti daudzi lietoja no 300 g līdz pat 700 g olbaltumvielu dienā. Lai to visu uzņemtu, dzēra no 3 līdz 5 litriem piena vai apēda no 10 līdz 30 olu dienā u.tml. Pulveri atviegloja uzturvielu uzņemšanu. Ilgi nebija jāgaida, un 1950. GADĀ PARĀDĪJĀS PIRMIE OFICIĀLIE PROTEĪNU MAISĪJUMI BODIBILDERIEM kā, piemēram, „Hi-protein”’un „44’ The Supplemental Food Beverage”. Tālāk sekoja arī nākamie.

Pamatā tie visi sastāvēja no sojas pupiņu pulvera un vēl dažādām sausajām sastāvdaļām. Tos sajauc ar ūdeni vai lieto kopā ar krējumu. Ar īpašu kvalitāti tie neizcēlās, tāpēc daudzi sūdzējās par alerģiju un uzpūstu vēderu. Žurnālos parādījās daudz reklāmu ar pirms un pēc efektu un daudz jauniem solījumiem. Izdeva un papildināja speciālo literatūra par sporta uzturu. Tagad visi zināja gan par aizstājamām, gan par neaizstājamām aminoskābē. Mārketinga aktivitātes gāja plašumā, un produktu klāsts kļuva arvien plašāks: proteīna pulveri, proteīna tabletes, aknu ekstrakti, B-vitamīnu kompleksi u.c. Līdz 1960. gadam dažiem ražotājiem jau bija 60 produktu veidi. Pazīstamākie, bet ne vienīgie ražotāji bija Bobs Hofmans (Bob Hoffman), Ērvins Džonsons (Irvin Johnson) un brāļi Veideri (Weiders). Pēc 1960. gada, kad bodibildingā ienāca anaboliskie steroīdi, notika pārmaiņas arī ar proteīna pulveriem. SOJA BIJA LĒTS IZEJMATERIĀLS, TĀPĒC TURPINĀJA DOMINĒT, BET TIRGŪ VAIRĀK IENĀCA PIENA SŪKALU UN OLU PROTEĪNI. Profesionāļi izvēlējās pēdējos, jo uzskatīja par daudz labākiem. Piemēram, tā laika slavenais bodibilders Vinss Džironda (Vince Gironda) sojas proteīnus sauca par pilnīgu SŪDU! Uzlabojoties filtrēšanas metodēm, pēc 1970. gada sūkalu proteīni kļuva arvien populārāki. Šajā laikā parādījās tādi zināmi produkti kā tauku dedzinātāji un geineri. Sojas proteīna pulveriem lielāka atgriešanās notika pēc 1990. gada.

        Kā redzams, pārmaiņas un attīstība notiek nepārtraukti. Arī mūsdienās sportistu vidū populārākie ir sūkalu proteīni, bet tendences mainās. Daudzi izvēlas vegānisku dzīvesveidu, tāpēc arvien vairāk parādās augu izcelsmes proteīnu pulveri: kaņepju, rīsu, zirņu un joprojām arī sojas proteīni.

P.S.Bezmaksas treniņu programmu un jaunumus var saņemt šeit: XXL Fitup

Atsauces

Saistītie raksti:

Kur ir LĒTĀKAIS PROTEĪNS

      Proteīnu (olbaltumvielas) saturošie produkti ir samērā dārgi. Piekrīti? Tāpēc ne katrs no mums tos vienmēr var atļauties vajadzīgajā daudzumā. Nav nekāds noslēpums, ka sportistu ...

Skaitīt kalorijas vai BEIDZOT ATMEST TAM AR ROKU

        Ja tu uzņemsi vairāk kaloriju nekā patērēsi, tad veidosies liekais svars vai, kā daži mīl teikt, – kļūsi resns. Savukārt, ja uzņemsi mazāk nekā ...

Mērķis palīdzēs uzlabot figūru

Vēlos kļūt stiprāks, vēlos lielākus muskuļus, vēlos mazāk tauku uz vēdera, vēlos visu un ātri....! Šādus un līdzīgus izteikumus nākas dzirdēt itin bieži un ...

7 apbrīnojamas lietas, ko mēs saņemam no olām

Pieņemts uzskatīt, ka olas satur holesterīnu, tāpēc cilvēki mēdz izvairīties no to lietošanas uzturā. Tomēr patiesība ir citāda – olas mūsu organismam ir ļoti ...

5 uztura bagātinātāji, kas noderēs naturāliem bodibilderiem

Trenēties naturālā veidā nav viegli. Īpaši, ja daudzi tev apkārt izvēlas vieglākus ceļus kā tikt pie lielākiem muskuļiem. Tu neizskaties ne tuvu tik liels, ...