Tagad ir skaidrs: kafijai ir spēcīga ietekme uz cilvēka veselību! Nesen veiktie pētījumi atklāja, ka regulāriem kafijas dzērājiem ir mazāks risks saslimt ar diabētu, viņi retāk piedzīvo insultu un sirdsdarbības traucējumus. Šo cilvēku vidū ir mazāks vēža slimnieku skaits. Tas, iespējams, sniedz atbildi uz to, kāpēc kafijas dzērāji dzīvo ilgāk, nekā tie, kas šo dzērienu nelieto.
Jāpiebilst, ka visas šīs labās ziņas galvenokārt tika iegūtas, izpētot baltādainās iedzīvotāju populācijas. Tas, vai šie ieguvumi attiecināmi arī uz citas rases un etniskās izcelsmes iedzīvotājiem līdz šim vēl nebija skaidrs. Taču zinātnieki ziņo, ka ilgmūžība, iespējams, attiecināma arī uz afroamerikāņiem, latīņamerikāņiem, kā arī dažiem Āzijas izcelsmes amerikāņiem.
Divos pētījumos, kas publicēti akadēmiskajā žurnālā „Annals of Internal Medicine”, zinātnieki pētīja kafijas dzeršanas paradumus vairāk nekā 700,000 iedzīvotāju vidū Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) un 10 dažādās Eiropas valstīs. Zinātniekus interesēja uzzināt mirstības rādītājus nevis baltādainajās populācijas, bet tieši citu rasu iedzīvotāju vidū. Abi pētījumi vēsta, ka to cilvēku grupām, kuras dzēra kafiju, pētniecības periodā tika konstatēts zemāks nāves risks, nekā tiem, kas kafiju lietoja retāk vai nedzēra vispār.
Kā liecina pētījums ASV, afroamerikāņi, japāņu izcelsmes amerikāņi, latīņamerikāņi un baltādainie amerikāņi, kuri izdzēra vairāk, nekā četras kafijas tases dienā, 16 gadu periodā tika sasniegts par 18% zemāks priekšlaicīgas nāves risks, nekā kafijas nelietotājiem.
Arī tie, kas dienā izdzēra tikai vienu kafijas krūzi uzrādīja pozitīvus rezultātus –priekšlaicīgas nāves risks bija par 12% zemāks, nekā kafijas nedzērājiem (šajā pētījumā cilvēki paši ziņoja par savu kafijas patēriņu un zinātnieki nepārbaudīja patērētās kafijas stiprumu).
Līdzīgus rezultātus atklāja arī Eiropā veiktais pētījums. Aktīviem kafijas lietotājiem bija par 7-12% mazāks priekšlaicīgas nāves risks, salīdzinot ar kafijas nelietotājiem. Zinātnieki arī atklāja, ka kafijas cienītāji retāk sastapās ar gremošanas traucējumiem un sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, insultu.
Pozitīvi, ka vienlīdz efektīvus rezultātus sasniedza gan cilvēki, kuri uzturā lietoja kafiju ar kofeīnu, gan tādi, kas dzēra kafiju bez kofeīna. Tas nozīmē, ka kofeīns nav galvenais veselības ietekmes faktors. Dažādi pētījumi tieši izcēla citas kafijas sastāvdaļas, piemēram, antioksidantus, kas, iespējams, palīdz cīnīties ar sirds slimībām un vēzi. Citas sastāvdaļas var mazināt arī iekaisumus.
Lai arī abi pētījumi izpētīja lielu cilvēku skaitu, atklājumi neapgalvo, ka cilvēki, kuri nelieto kafiju nomirs priekšlaicīgi vai, ka regulāra kafijas lietošana visas dienas garumā paildzinās mūžu. Pat, ja pētījumā tika iekļauti aktīvi kafijas lietotāji, tas nenozīmē, ka nedrīksti turpināt lietot savu iecienīto kafijas daudzumu. Pētījumā iegūtie secinājumi iesaka nepārsniegt vairāk nekā četras kafijas krūzes dienā, jo aktīva kafijas lietošana var izraisīt arī blakusparādības, piemēram, nemieru un uzbudinātību, neregulāru sirdsdarbību un dažiem cilvēkiem arī gremošanas traucējumus.
Avots: time.com
Saistītie raksti:
Tavs komentārs: