10 motivējoši fakti no Arnolda Švarcenegera dzīves -

Arnolds Švarcenegers ir personība, kas iedvesmo cilvēkus visā pasaulē, sākot no sportistiem un beidzot ar biznesa “haizivīm”. Varbūt tu domā, ka viņam vienkārši paveicās… un viss nokrita no gaisa. Tomēr viņa dzīvi ir pavadījis smags darbs un neatlaidība, kas ļāva iekarot ietekmīgākos ASV sabiedrības slāņus.

Es vēlos dalīties ar 10 fascinējošiem faktiem no Arnolda dzīves, kas ļaus tev saprast, cik daudz iespējams sasniegt ar mērķtiecīgu darbu.

1. Sāka ļoti pieticīgi

Nav noslēpums, ka daudzi selfmade miljonāri un miljardieri ir nākuši no nabadzīgām ģimenēm.

Ja atskatīsimies uz Arnolda bērnību, tad tā nebūt nebija viegla. Viņš piedzima Austrijā parastu ļaužu ģimenē pēc 2. pasaules kara, kad apkārt vēl valdīja postaža. Viņu ģimenes māja bija aprīkota tikai ar pamata ērtībām, bez kanalizācijas un ūdensvada. Suņu vietā viņiem bija daudz kaķu. Arnolds bieži domāja – tas ir tikai tādēļ, ka kaķi paši spēj sev sagādāt barību un nav jātērē lieka nauda to uzturēšanai.

Neskatoties uz to visu – tēvs lika Arnoldam un viņa brālim ievērot stingru disciplīnu gan mācību, gan fiziskās sagatavotības ziņā.

2. Pirmais elks

Kādu dienu skolotāja Arnoldam parādīja avīzes sporta sadaļu un lika par to uzrakstīt eseju. Sākumā viņam šis uzdevums galīgi nepatika. Bet, kad Arnolds ieskatījās ciešāk un pamanīja tur atlētiska vīrieša foto, viņa acis iedegās. Tas bija Misters Austrija Kurts Marnuls.

Vēlāk Arnoldam radās iespēja Kurtu satikt dzīvē un ieraudzīt viņa muskuļoto ķermeni. Arnoldu iedvesmoja redzētais, un Kurts viennozīmīgi kļuva par viņa tābrīža elku. Viņi pat sāka kopā trenēties. Kurts Arnoldā ātri saskatīja potenciālu un ļoti daudz palīdzēja ar treniņu padomiem.

3. Tanka vadītājs – kultūrists

Pabeidzis skolu Arnolds pievienojās Austrijas bruņotajiem spēkiem un kļuva par tanka vadītāju. Viņš bija ļoti motivēts un turpināja treniņus pat dienesta laikā. Tanka korpusā viņš atrada brīvu nodalījumu, kur turēja savus svarus. Ik reizi, kad radās brīvs brīdis, viņš izvilka tos un trenējās. Dažreiz viņam pievienojās arī citi kareivji. Arnolds paslepus gatavojās junioru sacensībām Misters Eiropa.

Sacensību datumam tuvojoties, Arnolds saprata, ka neviens viņam neļaus pamest armiju, lai dotos sacensties. Arnolds riskēja un uz pāris dienām aizmuka no armijas. Viņš viens pats devās uz sacensībām Vācijā un 1965. gadā ieguva titulu “Labākais kultūrists junioru grupā Eiropā”. Kad Arnolds atgriezās – viņu sodīja, ieliekot kamerā. Vēlāk, uzzinot par Arnolda panākumiem, viņš tomēr tika atbrīvots.

Pēc uzvaras Arnolds saņēma daudz darba piedāvājumu, kas ļāva viņam pietuvoties savam sapnim – kļūt par labāko kultūristu visā pasaulē. Ārnijam atkal bija jāriskē, un viņš pieprasīja ātrāku atbrīvošanu no armijas. Viņš vēlējās pārcelties uz Vāciju un sākt strādāt. Līdz tam brīdim neviens no armijas nebija atbrīvots šāda iemesla dēļ. Vai nu veiksmes, vai sava stūrgalvīgā rakstura dēļ viņš no dienesta tomēr tika atbrīvots priekšlaicīgi.

Par spīti visam, Arnoldam patika armija, un viņš bija pateicīgs par visu, ko dienesta laikā iemācījās. Vēlāk viņš pat iegādājās savu tanku un aizveda to uz Ameriku.

4. Holivudas celtnieks

Pēc vairākām uzvarām Eiropā 21 gadu vecais Arnolds tika uzaicināts piedalīties sacensībās Amerikā. Pirmais mēģinājums iekarot iespēju zemi gan beidzās ar vilšanos, jo viņš sacensībās palika otrais. Arnoldu apmierināja tikai pirmās vietas! Tomēr tajā laikā lielākais un ietekmīgākais kultūrisma virzītājs Džo Veiders (Joe Weider) ievēroja Arnolda potenciālu un piedāvāja viņam palikt Amerikā. Viņš pat apsolīja segt visus izdevumus, lai Arnolds savu uzmanību var veltīt tikai treniņiem.

Ārnijs pieņēma Džo piedāvājumu, bet vēlējās arī strādāt un pelnīt naudu. Džo jutās gandarīts, ka Arnoldam ir šāda pieeja dzīvei, jo kopumā kačokus uzskatīja par slaistiem. Patiesībā Švarcenegers vienmēr domāja par to, kā nopelnīt no katras darbības.

Sākumā Arnolds iesaistījās dažos Džo biznesa projektos un pat izveidoja nelielu biznesu, pārdodot savus treniņu padomus pa pastu. Vēlāk Arnolds pamanīja, ka Amerikā populāri ir biznesi, kas savā darbībā izmanto lipīgus ārzemju nosaukums, piemēram, Ķīniešu garšaugi, Itāļu dizains utt.

Tāpēc Arnolds ar savu draugu Franko Kolumbu (pēc tautības itālis) arī vēlējās noķert šo veiksmes “vilni” un izlēma izveidot savu celtniecības uzņēmumu. Viņi sevi dēvēja par “Eiropas ķieģeļu licējiem. Marmora un akmens speciālistiem”. Darba netrūka, un dažreiz viņi pat sauca palīgā citus kultūristus. Par nopelnīto naudu viņi drīz vien varēja uzlabot savu dzīves kvalitāti un ieguldīt līdzekļus lielākos projektos…

Kā redzi, Arnolds bija motivēts, lai vairākās dzīves jomās sasniegtu vairāk un vairāk.

5. Nepārtraukts progress…

Daudzi, iespējams, pat nenojauš, bet Arnolda kā kultūrista karjera bija īsa, salīdzinot ar mūsdienu top bodibilderiem. Viņš savas dzīves labākos gadus nepavadīja tikai pagrabā cilājot svarus. Arnolds fanātiski sāka trenēties tīņa gados un strauji sāka gūt sportiskos panākumus. Viņš ieguva daudz prestižu titulu, piemēram, Misters Visums, Misters Eiropa, Misters Olimpija.

Savos agrīnajos divdesmit viņš jau bija pārspējis visus nopietnos konkurentus un kļuva par dominējošo sportistu, tādējādi varēja pievērsties arī citiem interesantiem projektiem. Arnolds turpināja regulāri trenēties, bet treniņu intensitāte nopietni pieauga tikai pirms sacensībām, kurās viņš vēl arvien triumfēja. Tajā laikā viņam konkurentu īsti nebija.

6. Hērakls Ņujorkā

Arnolda mērķi sniedzās tālu pāri bodibildingam. Viņš zināja, ka tas ir tikai daļa no viņa dzīves un ir laiks izmēģināt ko jaunu – kļūt par aktieri. Paziņas centās viņu atrunāt no šīs idejas, argumentējot, ka ar viņa akcentu, sarežģīto uzvārdu un tādu miesas būvi nekas neizdosies.

Arnolds zināja savu mērķi!

Ar Džo Veidera palīdzību 22 gadus vecais Arnolds ieguva savu pirmo nopietno lomu fantastikas komēdijā “Hērakls Ņujorkā” (Hercules in New York). Šajā filmā Arnolds tēloja Zeva dēlu Hēraklu, kuram bija apnicis dzīvot starp dieviem un viņš vēlējās apciemot cilvēkus. Laimīgas sagadīšanās dēļ viņam bija iespēja pamest Olimpa kalnu un doties uz Ņujorku, kur sākās viņa piedzīvojumi…

Ņemot vērā Arnolda sarežģīto uzvārdu, viņš tika pārdēvēts par Arnoldu Stipro (Arnold Strong), un arī viņa balss tika dublēta. Vēlāk filmā tika atjaunota viņa oriģinālā balss, un mūsdienās varam gan redzēt, gan dzirdēt Arnoldu visā viņa krāšņumā. Ārnijs bija laimīgs, ka var virzīties uz jaunu mērķi un pat papildus pelnīt 1000 dolāru nedēļā.

7. Pirmie miljoni

Es zinu – daudzi domā, ka Arnolds savu bagātību nopelnīja ar filmēšanos vai kultūrismu, bet es tevi pārsteigšu. Viņš kļuva par miljonāru vēl nesasniedzis 25 gadu vecumu, ieguldot naudu nekustamajos īpašumos.

Nav šaubu, ka sākumā Arnolds labi nopelnīja, uzvarot sacensībās, filmējoties un ar saviem mazajiem biznesiem, tomēr tie nebija miljoni. Tā vietā, lai domātu, kā šo naudu notriekt, viņš savu uzmanību veltīja naudas taupīšanai un ieguldīšanai. Tobrīd sāka augt nekustamo īpašumu tirgus un Arnolds redzēja izdevību. Viņš iegādājās ēkas, nogaidīja, līdz to vērtība pieaug, un izdevīgi pārdeva. Pēc tam naudu atkal ieguldīja nākamajos projektos. Tas līdzinājās sniega bumbas efektam. Piemēram, Švarcenegers iegādājās ēku Santamonikā par 450 000 dolāru un vēlāk to pārdeva par 2,3 miljoniem!

Nekustamā īpašuma bizness deva Arnoldam finansiālu brīvību un vēlāk ļāva izvēlēties tās kinolomas, kuras viņš vēlējās, nedomājot par naudu.

8. Pusdienlaika Terminators

Vai vari iedomāties, kā Arnolds izskatītos kā Kails Rīzs filmā Terminators? Ja nē, tad tev vajadzētu zināt, ka sākotnēji viņam tika piedāvāta tieši šī loma, bet Terminatora loma bija paredzēta O. Dž. Simpsonam.

Filmas producents Džeimss Kamerons ielūdza Arnoldu pusdienās, lai pārrunātu filmas detaļas. Arnolds jau bija gatavs atveidot varonīgo Kaila lomu. Tomēr, kad saruna nonāca līdz filmas ainām, Arnolds aizrautīgi dalījās ar savu vīziju par to, kā Terminatoram jāizskatās, jāpārvietojas un pat jāšauj. Pēc Arnolda ideju uzklausīšanas Džeimss Kamerons saprata, ka neviens šo lomu nespētu nospēlēt labāk par pašu Arnoldu. Viņš uzreiz Arnoldam piedāvāja Kaila lomas vietā spēlēt Terminatoru. Sākotnēji Arnolds noraidīja piedāvājumu, jo nevēlējās tēlot mašīnu, kura visā filmā izteiks tikai dažas frāzes. Arī citi ieteica Arnoldam turēties pa gabalu no slikto zēnu lomām, ticot, ka tas negatīvi var ietekmēt viņa turpmāko karjeru.

Džeimss centās Arnoldu pārliecināt, ka viņš šo filmu uzņems tā, lai skatītāji viņu vairāk uztvertu kā ievērojamu varoni nevis kautkādu metāla gabalu. Arnolds turpmākās dienas apsvēra Džeimsa piedāvājumu, līdz beidzot piekrita. Tu arī zini, kā tas viss beidzās!

9. Amerikas un Austrijas dubultpilsonis

Nodzīvojot Amerikā vairāk nekā piecus gadus, Arnolds vēlējās kļūt par tās pilntiesīgu pilsoni, lai varētu vairāk iesaistīties sociālajā un politiskajā dzīvē. Diemžēl, viņš pilnībā nevarēja to realizēt, jo nebija ASV pilsonis. Arnoldam bija Austrijas pilsonība, kuru viņš nevēlējās zaudēt. ASV pieļāva dubultpilsonību, bet Austrijā nē, daži izņēmumi tika veikti tikai attiecībā uz diplomātiem.

Arnolds riskēja un vērsās pie Austrijas valdības, lai viņam arī tiktu izdarīts izņēmums. Arnoldam tika dota zaļā gaisma un viņš beidzot varēja pretendēt uz Amerikas pilsonībai. 1983. gadā viņš bija to veiksminieku vidū, kuri ieguva naturalizācijas sertifikātu.

10. Gubernators

Neskatoties uz savu veiksmīgo kultūrista un aktiera karjeru, Arnolds juta, ka viņam jādara arī kaut kas vairāk savas valsts labā. Ar jauniegūto pilsonību kabatā viņš vēlējās iesaistīties politikā.

No 2000. līdz 2001. gadam Kalifornija piedzīvoja finanšu problēmas nodokļu ieņēmumu krituma dēļ, kuru radīja interneta burbuļa plīšana un elektrības krīze. Kalifornijas iedzīvotāji ik uz soļa izjuta strauju dzīves kvalitātes kritumu.

Arnoldam tas nepatika un viņa Jaungada apņemšanās 2002. gadam bija izpētīt savas iespējas kļūt par Kalifornijas gubernatoru. Viņš vēlējās padarīt Kaliforniju atkal varenu.

Arnolds tikās ar politiski ietekmīgiem cilvēkiem, un lūdza tiem novērtēt viņa potenciālu un iespējas uzvarēt vēlēšanās. Kopā viņi secināja, ka Arnolda galvenais ierocis ir viņa atpazīstamība, taču trūkst pieredzes politikā un zināšanu ekonomikā. Tomēr pat šie šķēršļi nespēja viņu atturēt no mērķa.

Pateicoties labvēlīgiem politiskajiem apstākļiem, Arnolds pieteica savu kandidatūru gubernatora amatam 2003. gada Kalifornijas vēlēšanās. Viņam bija daudz atbalstītāju, kuru vidū bija arī miljardieris Vorens Bafets. Lielāko atbalstu sniedza viņa nu jau bijusī sieva Marija, kura nāca no leģendārās Kenediju ģimenes. Sākotnēji viņa bija pilnībā pret Arnolda kandidatūru, tomēr vēlāk atbalstīja viņa lēmumu piedalīties vēlēšanās.

Arnoldu ievēlēja par gubernatoru 2003. gadā, un viņš šajā amatā nostrādāja līdz pat 2011. gadam.

Lai gan gubernatora amats nozīmēja, ka kino karjera jāiepauzē, Arnolds atzina – viņš šo pieredzi nemainītu ne pret ko. Tas bija visizaicinošākais un reizē vispatīkamākais darbs: kalpot 40 miljoniem Kalifornijas iedzīvotāju.

Arnoldam, kā jau visiem cilvēkiem, ir savas labās un sliktās rakstura īpašības. Tas ir skaidri un saprotami. Mīliet viņu vai ienīstiet, bet ir grūti noliegt viņa milzīgo ietekmi uz cilvēkiem visā pasaulē.