Šo tematu daudzi vēlas apiet, jo tas nešķiet vajadzīgs un ir sarežģīts. Bet, uzzinot vairāk par muskuļa uzbūvi, būs daudz vieglāk saprast treniņu procesu un novērtēt informāciju. Šoreiz vēlos aprakstīt galvenās lietas, kas būtu jāzina par muskuļa uzbūvi visiem tiem, kam patīk sportot.
Visu ķermeņa muskulatūru iedala 3 daļās: sirds muskulis, gludā muskulatūra (atrodas iekšējo orgānu sienās, ādā; nodrošina gremošanu u.tml.; nav pakļauta cilvēka gribai) un skeleta muskulatūra. Mēs tuvāk aplūkosim skeleta muskulatūru un konkrētāk – viena atsevišķa muskuļa uzbūvi. Sāksim ar to, ka muskuļu ir daudz (ap 650) un tie nav veidoti pēc vienotas formas. Paskaties, kā atšķiras bicepss un krūšu muskulis! Ja aplūko muskuli tikai no ārpuses, tad tā vidū atrodas muskuļa vēderiņš, bet abos galos – cīpslas. Ar cīpslām muskulis stiprinās pie kauliem un nodrošina to kustību. Cīpslas forma un izmērs ir atkarīgs no muskuļa formas un izmēra. Šajā sakarā īpaši gribētos izcelt aponeirozi, jo tā bieži tiek pieminēta dažādos informācijas avotos un var radīt apmulsumu. Būtībā tā ir plakana un plata cīpsla un tas arī viss. Cīpslas nevajag jaukt ar saitēm. Tas ir kaut kas cits. Saites locītavās stiprina kopā kaulus. Nekad nesakām Ahileja saite, bet gan cīpsla. Katram muskulim pienāk nervi, asinsvadi un limfvadi, kas tālāk jau savienojas ar muskuļa šūnām, lai pildītu savas funkcijas. Piemēram, pa asinsvadiem tiek piegādātas barības vielas un skābeklis, bet aiznesti vielmaiņas galaprodukti. Pats muskulis sastāv no vairākiem muskuļu šķiedru kūlīšiem. Gan pašu muskuli, gan kūlīšus apvij dažādi apvalki, kam ir ļoti gudri nosaukumi – lai lieki nejauktu galvu, labāk tos neuzskaitīšu. Savukārt muskuļu šķiedru kūlīši sastāv no muskuļu šķiedrām. Katrā muskulī var būt no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā miljonam muskuļa šķiedru. Garākās muskuļu šķiedras ir ap 12 cm. Katru muskuļa šķiedru var uzskatīt kā atsevišķu muskuļa šūnu (miocīts). Ja no skolas atceries bioloģiju, tad noteikti zini vismaz pāris šūnas uzbūves elementus kā kodols, mitohondriji, citoplazma, DNS u.tml. No šādiem elementiem sastāv arī muskuļa šūna, bet papildus klāt nāk vairākas būtiskas uzbūves īpatnības. Šūnai ir vairāki kodoli. Šādas šūnas parasti sauc par simplastiem. Šūnapvalku sauc gudrā vārdā sarkolemmu, bet citoplazmu – par sarkoplazmu. Atšķirībā no citām šūnām muskuļa šūnās sarkoplazma satur daudz vairāk glikogēnu (uzkrāta glikoze – cukurs) un mioglobīnu (sarkanās krāsas pigments, pilda skābekļa transporta funkciju). Glikogēns domāts, lai muskuļiem būtu no kā ņemt enerģiju. Varētu teikt, ka šūnas virspusē atrodas vēl vienas šūnas – šūnas-satelīti. Šīs šūnas nav zaudējušas spēju dalīties. Tām ir liela nozīme muskuļu šūnas atjaunošanā un izmēra palielināšanā.
Tomēr lielāko muskuļu šūnas daļu (75 – 85 %) aizņem miofibrillas. Miofibrillas stiepjas visā šūnas garumā un nodrošina tās saraušanos slodzes laikā. Tieši miofibrillu un sarkopazams apjoma palielināšana ir viens no atslēgas faktoriem, kad runā par muskuļa apjoma palielināšanu (hipertrofiju) spēka sporta veidos, savukārt izturības sporta veidos ir svarīga mitohondriju skaita palielināšana šūnās. Ar treniņiem mēs šos apjomus varam ietekmēt. Katru miofibrillu veido paralēli novietoti diedziņi. Tievais un gaišais diedziņš ir olbaltums – aktīns, bet resnais un tumšais – miozīns. Kad muskulis saņem komandu no nervu sistēmas sarauties (celt uz bicepsu, pietupties u.tml.), tajā brīdi aktīns un miozīns sāk slīdēt viens pretim otram. Un notiek miofibrillas, vienlaicīgi muskuļa šķiedras (šūnas) un muskuļa saraušanās. Visā miofibrillas garumā, kā garš vilciena sastāvs, ir izvietotas vairākas šādas aktīna – miozīna vienības. Katru no tām sauc kārtējā gudrajā vārdā par sarkomēru. Tāpēc sarkomēru uzskata par muskuļa saraušanās pamatvienību. Muskulim saraujoties, tas saīsinās, atslābstot – pagarinās. Kopumā muskuļa saraušanās un atslābšana nav vienkāršs process, un tajā viss sākas ar signālu no nervu sistēmas un pēc tam turpinās ar dažādiem ķīmiskiem procesiem šūnā.
Tikpat svarīgs jautājums, kuru gan aplūkošu citreiz, – kur tad muskulis ņem enerģiju, lai varētu sarauties un veikt vingrinājuma izpildi. Kopumā šīs bija galvenās lietas, kas tev būtu jāzina par muskuļa uzbūvi, lai labāk saprastu treniņu procesu. Ceru, ka noderēs!
P.S.Bezmaksas treniņu programmu un jaunumus var saņemt šeit: XXL Fitup
Saistītie raksti:
Tavs komentārs: