Depresija, nemiers un stress joprojām ir 21. gadsimta “modernākās” slimības. Darbs kļūst arvien prasīgāks, bet naudas paliek arvien mazāk. Tas viss atstāj neatgriezeniskas pēdas mūsu dzīvē.
Iedomājieties, ka katrs jūsu dzīves periods ir kā auklas pavediens, bet jūsu prāts – kabata. Mums visiem ir bijusi situācija ar austiņām, ja tās iemet kabatā un nesakārto – tās viegli sapinas. Tas pats notiek ar mūsu domām.
Ja katra emocija un doma netiek pienācīgi pārdomāta, mūsu prāts lēnām sapinas un kļūst haotisks. Tā vietā, lai veltītu visu uzmanību vienai situācijai, mēs domājam par vēl tūkstots citām lietām, kas pirms tam jau iesakņojušās prātā.
Brīdi padomājiet, vai kāda no šīm situācijām ir attiecināma uz jums:
- jūs vakariņojat kopā ar ģimeni, bet domājat tikai un vienīgi par darbu;
- jūs lasāt grāmatu, bet vēlrēiz jāatkārto tikko izlasītā lappuse, jo nekoncentrējaties;
- jūs skatāties TV pārraidi vai filmu, bet tā jāpatin atpakaļ, jo nepievērsāt uzmanību sižetam.
Vai šīs situācijas izklausās pazīstamas?
Neuztraucieties! Tas notiek ar visiem. Par laimi, to var viegli izlabot ar pacietību un darbu. Vairākums no cilvēkiem pieļauj kļūdu pāragri padodoties, jo prāta “savešana kārtībā” ir pārāk grūta vai prasa par daudz laika.
Apgalvojot, ka neprotat meditēt, jo jums nav pacietības vai esat pārāk nemierīgi, ir tas pats, kas nedoties uz sporta zāli, jo neesat pietiekami spēcīgs.
Jūs meditējat nevis tāpēc, ka esat mierīgs, bet lai kļūtu mierīgs un pacietīgs.
Pašapziņa
Kāds ir risinājums visām šīm mentālajām problēmām?
Pašapziņa.
Pašapziņa ir stāvoklis, kad jūs apzināties sevi. Tā norāda uz tagadni – šo brīdi un dzīvo tajā, neraizējoties par to, kas notika vakar vai kas notiks vēlāk. Jūs esat tagad un šeit.
Šis ir labākais veids, kā saprast savas emocijas.
Mūsu bēdas lielākoties izriet to mūsu mentālā stāvokļa nepieņemšanas. Piemēram, kad esam skumji, mēs domājam par to, ka nevēlamies skumt un cik netaisni ir tā justies. Tā vietā, mums vajadzētu pieņemt šo emociju un tikt galā ar to. Pieņemšana palīdzēs skumju vilnim aiziet daudz ātrāk.
Ja mēs šo stāvokli nepieņemam un apspiežam, tad šīs apspiestās emocijas kā nepazinātas domas var atgriezties jebkurā mirklī.
Meditācijas mērķis nav tieši atbrīvot jūs no visām bēdām un ciešanām, bet tā iedarbina mehānismu, kad palīdzēs nākotnē tikt gala ar stresa situācijām.
Meditācija un pašapziņa nav ātrs un viegls process, kas uzreiz jūs padarīs laimīgus un apgarotus 24/7. Tas prasa laiku un darbu. Tā nepadarīs jūs līksmus, bet palīdzēs tikt gala ar emocijām.
Nav laika….
Jūs noteikti padomājāt, ka nav pietiekami daudz laika, lai meditētu…
Ko jūs darītu, ja kāds piedāvātu tableti, kas bez blakus parādībām uzlabotu garastāvokli, veselību un darbaspējas?
Vai jūs to nopirktu un iedzertu? Noteikti!
Tieši to sniedz meditācija, tikai tā nav tablete. Tāpēc cilvēki meditāciju tik viegli nepieņem, jo to, kā tableti, nevar iedzert pie brokastīm.
Šis raksts mainīs jūsu uztveri. Piedāvāju 10 ieteikumus, kā sākt meditēt un kā kļūt par mierīgāku un laimīgāku cilvēku.
Kā sākt meditēt
1. Sāciet ar mazumiņu
Jūsu pirmajai meditācijas reizei nevajadzētu būt stundām ilgai. Sāciet ar 10 minūtēm dienā un lēnām palieliniet laiku. Jūs nevarētu noskriet maratonu, ja neesat ne reizi noskrējuši pat 5 km. Vingrinājumus, ko izpildāt ar ķermeni, varat izpildīt arī ar prātu. Sāciet ar mazumiņu un lēnām virzieties uz priekšu.
2. Atbrīvojiet vietu meditācijai
Ja atbrīvosiet telpu vai istabu, kur meditēt, tad katru reizi ieejot šajā telpā, prāts jau pieņems to, ka tam jābūt mierīgam. Domājiet par meditāciju kā par gulēšanu. Jūs taču neguļat, kur pagadās un jebkurā laikā. Jums ir guļamistaba ar ērtu gultu. Guļamistaba ir iekārtota, lai tajā gulētu un ik reizi, kad tajā ieejat, ķermenis saprot, ka jānoskaņojas naktsmieram. Tas pats attiecas uz meditāciju. Atrodiet vietu savā mājā vai dzīvoklī, izvietojiet spilvenus un sveces, padariet vietu prātam un ķermenim mājīgu.
3. Neesiet pārāk prasīgi pret sevi
Uzsākt meditāciju sākumā var būt diezgan pagrūti. Kā jau minēju, prātu nodarbina domas, kas var traucēt meditācijai un neļaut prātam nomierināties. Pieņemiet, ka šīs domas traucēs, un vērsieties pie tām līdz ko, tās ienāk prātā. Apspiežot vai ignorējot tās – jūs problēmu padarīsiet tikai lielāku. Domu ignorēšana ir viens no iemesliem, kāpēc prāts ir haotisks. Izmantojiet laiku, lai atrisinātu savas problēmas un dodieties tālāk.
4. Izmantojiet taimeri
Viena no lielākajām barjerām meditācijā ir laiks. Cilvēki sāk satraukties par to, ka tas aizņems pārāk daudz laika. Jūs varat pavisam vienkārši iestarpināt meditāciju savā dienas plānojumā un nepatērēt vairāk laika, kā nepieciešams.
Izmantojiet taimeri.
Jūs varat izmantot arī savu mobilo tālruni. Šobrīd ir izstrādātas arī speciālas mobilās aplikācijas, kas seko līdzi meditācijas sesijām un laikam. Piemēram, Insight Timer un Meditate for iPhone palīdzēs skaitīt meditācijai veltīto laiku, kad beigt meditāciju un uzskaitīs iepriekšējās meditācijas sesijas.
5. Iemācieties sēdēt
Zinu, ka padomājāt: ”Es sēžu visu dienu! Protams, ka zinu kā sēdēt!”. Neviens nešaubās, ka, iespējams, sēžat visu laiku, bet droši vien tas nebūs piemērots meditācijai.
Galvenie ieteikumi, lai meditācijas laikā sēdētu pareizi ir šādi:
- turiet muguru taisni. Taisna, augšup vērsta poza veicina koncentrēšanos, uzlabo elpošanu un mazina spiedienu uz muguras lejas daļu;
- neuztraucieties par savām rokām;
- atstājiet acis vaļā vai aizveriet, kā jums labāk patīk;
- turiet galvu taisni vai nedaudz uz leju;
- sakrustojiet kājas, kā jums ērtāk. Varat izvēlēties, kur sēdēt – gultā, uz krēsla vai grīdas un ļaujiet kājām vaļu.
6. Koncentrējieties uz intervāliem nevis pilnu garumu
Meditēt 105 minūtes vienā dienā nav tas pats, kas meditēt 15 minūtes katru dienu. Labāk meditēt nedaudz, bet regulāri nevis veikt garu sesiju vienā dienā.
Jūs, protams, varat dažreiz pameditēt ilgāk, kā citas reizes. Par to neraizējieties! Dariet, cik spējat un kad spējat. Jums nevajadzētu izjust piespiešanos, lai meditētu, jo tas radīs tikai papildu stresu, un no tā mēs cenšamies atbrīvoties.
7. Skaitiet, lai uzlabotu koncentrēšanos
Vai jums grūtības sagādā koncentrēšanas uz elpu? Lielākai daļai cilvēku tas var sagādāt nelielas problēmas, ja pirms tam, tas nav darīts. Skaitīt ieelpas un izelpas ir lielisks un vienkāršs veids, kā uzlabot koncentrēšanos. Jūs varat skaitīt 5 vai 10 sekundes kā jums ērtāk. Izvēlēties ciparu, skaitiet līdz tam un tad sāciet no jauna.
8. Piefiksējiet mirkli, kad zaudējat uzmanību
Veiciet galvā piezīmi tajā brīdī, kad prāts meditācijas laikā sāk aizklīst pie citām domām. Izelpa ir viens no tiem mirkļiem, kad domas var aizklīst, tāpēc pievērsiet tam uzmanību. Līdz ko būsiet sapratuši, kas izraisa uzmanības zaudēšanu, jūs varēsiet novērst šo situāciju nākotnē.
9. Apzinieties priekšrocības
Zinu, zinu – jūs jau esat dzirdējuši par visām lieliskajām īpašībām, ko sniedz meditācija! Lai nu kā, apzinoties priekšrocības, būs vieglāk iekļaut meditāciju savā dienas plānā.
- Miegs – meditācija ir ārkārtīgi spēcīgs līdzeklis, kas var palīdzēt aizmigt. Ja ir problēmas ar miegu, tad būs laika naktī noskaņot savu prātu miegam. Izmanotjiet laiku, ko citādi pavadītu knosoties un grozoties, produktīvāk.
- Darbs – ja jūs esat persona, kura konkrētā dienas daļā zaudē produktivitāti, paņemiet pauzi vai dodieties laukā, lai nedaudz pameditētu.
10. Padariet meditāciju par daļu no savas dzīves
Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nemeditē ir tāpēc, ka meditācija netiek iekļauta dienas plānā, līdz ar to tā nav daļa no viņu dzīves. Iekļaujiet regulāru meditāciju savā dienas plānā. Ja iestāstīsiet, ka tā ir daļa no jūsu dzīves un sapratīsiet priekšrocības – jūs nekad vairs neizlaidīsiet nevienu sesiju.
Meditāciju padarot par ieradumu – būsiet soli tuvāk progresam un savas mentālās veselības sakārtošanai.
Vai jūtaties labāk pēc meditācijas?
